Braukšanas kultūra

Kultūra ir ne tikai mākslas baudīšana, piemēram, došanās uz teātri un dažādām izstādēm. Ar vārdu kultūra var saprast daudz vairāk. Patiesībā kultūra ir mums apkārt katru dienu – principā tas nozīmē to, kāda ir tava attieksme un uzvedība. Šāda uzvedības kultūra ir svarīga saskarsmē ar citiem cilvēkiem ne tikai atrodoties vienā telpā vai pasākumā, bet arī braucot pie auto stūres. Īstenībā visai bieži var dzirdēt tādu terminu kā auto vadītāju kultūra, bet kas tas īsti ir? Tas nenozīmē tikai striktu ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Tas ir kas vairāk. Bieži vien tie ir tādi sīkumi, ko gadās piemirst. Arī neliela noteikumu pārkāpšana vai neievērošana piederas pie braukšanas kultūras. Piemēram, elementārā pagrieziena signālu rādīšana – tā Latvijā ir visai liela problēma. Bieži vien vadītājiem ir slinkums rādīt pagriezienu, jo manevrs ir vai nu ļoti īss vai rodas sajūta, ka tāpat nekas nemainīsies, ja pagrieziena rādītāju ieslēgs. Varbūt uz pavisam tukša ceļa nekas daudz nemainītos, taču pagrieziena rādītāja nerādīšana var apgrūtināt satiksmi, apgrūtināt braukšanu citiem, kā arī izveidot bīstamas situācijas uz ceļa. Vēl bīstamāk ir tad, ja netālu ir vairāki auto vadītāji, kuri nerāda pagriezienu. Šādās situācijās pārējie vadītāji nevar uzminēt, kur tu vēlies braukt. Tā ir ne tikai drošība uz ceļa, bet arī elementāra cieņa pret pārējiem braucējiem. Arī ātruma pārkāpšana nav augstas kultūras pazīme. Piemēram, Igaunijā šoferu kultūra ir daudz augstāka nekā Latvijā – tur reti kurš pārkāpj atļauto ātrumu. Taču Latvijā ir pavisam savādāk – bieži vien tad, ja tu brauc ar maksimālo atļauto ātrumu vai pāris km/h ātrāk, lielākā daļa citu auto tevi apdzen. Arī gājēju palaišana pie gājēju pārejām ir jāievēro daudz labāk – bieži vien neviens gājējus nepalaiž. Taču pēc noteikumiem tas ir jādara, bet daudzi to tomēr šad tad aizmirst. Arī lietus laikā šoferi aizmirst par peļķēm ceļa malās – nav kulturāli braukt cauri peļķei ar lielu ātrumu, apšļakstot visus, kas atrodas uz ietves. Protams, ne vienmēr ir iespējams izvairīties no visām peļķēm un visiem šļakstiem, taču uzmanīga braukšana cauri lielām peļķēm neko sliktu nav izdarījusi. Patiesībā peļķes var arī slēpt bedres, tāpēc labāk tomēr braukt prātīgi ne tikai gājēju dēļ. Autovadītāji Latvijā kaut kā vienmēr ļoti steidzas un ne vienmēr palīdz cits citam. Daudzi domā tikai par sevi. No vienas puses jā – kāpēc gan domāt par citiem? Taču, ja kādreiz padomāsi par citiem, varbūt kādā citā reizē arī kāds cits padomās par tevi. Visiem ir bijusi situācija, kad intensīvas satiksmes laikā praktiski nav iespējams izbraukt uz galvenā ceļa, jo ir jāpalaiž visas mašīnas, taču mašīnu plūsma nebeidzas. Šādos gadījumos ir jauki, kad kāds no galvenā ceļa tomēr palaiž šo auto, taču ne vienmēr šādas situācijas sanāk redzēt. Katrs savā galamērķī vēlas nonākt ātrāk, tāpēc, ja palaidīs vienu auto sev pa priekšu, tad nokavēs pilnīgi visu. Tas pats attiecas arī uz tiem, kuri visus apdzen pārsniedzot ātrumu. Bieži vien šie braucēji arī nerāda pagriezienus, tāpēc ar visu ātro braukšanu un manevriem rada bīstamas situācijas. Taču beigās tāpat parasti šie ātrie braucēji satiekas krustojumā pie sarkanās gaismas ar tiem, kurus pirms tam apdzina – nekur tālu netika. Lai uzlabotu braukšanas kultūru, katram ir jāsāk ar sevi un savu braukšanas stilu.